6. Jaccandhavaggo

1. Āyusaṅkhārossajjanasuttaṃ



第六章 痴盲品
1. 舍弃寿命行经
由于没有提供原文，我只能翻译标题。如果您有具体经文内容，我很乐意为您完整翻译。
补充说明：这是《相应部》中的一个章节。"Jaccandhavaggo"直译为"痴盲品"，其中"jacca"意为"生来的"，"andha"意为"盲"。"Āyusaṅkhārossajjana"由"āyu"(寿命)、"saṅkhāra"(行)和"ossajjana"(舍弃)组成。

51. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṃ. Yena cāpālaṃ [pāvālaṃ (syā.)] cetiyaṃ tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā’’ti.

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda , cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno ( ) [(ānanda) (ka.)] kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ; tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto . Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi –

‘‘Ramaṇīyā, ānanda, vesālī; ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ; ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti.

Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne, oḷārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ; tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.


51. 如是我闻 - 一时，世尊住在毗舍离（今印度比哈尔邦）大林重阁讲堂。其时，世尊于上午时分，着衣持钵，入毗舍离城乞食。于毗舍离城乞食已，食后返回，告尊者阿难道："阿难，拿取坐具。我们将往遮波罗塔庙作午休。"
"是的，世尊。"尊者阿难应诺世尊已，取坐具随从于世尊之后。尔时，世尊往遮波罗塔庙走去，到达后坐于所设之座。坐已，世尊告尊者阿难道：
"阿难，毗舍离甚是可爱；优陀园塔庙甚是可爱；瞿昙塔庙甚是可爱；七芒果塔庙甚是可爱；多子塔庙甚是可爱；娑兰陀塔庙甚是可爱；遮波罗塔庙甚是可爱。阿难，若有人修习、多修四神足，令成运载，令成基础，确立，积集，善修习者，若其愿意，可住一劫或余劫。阿难，如来已修习、多修四神足，令成运载，令成基础，确立，积集，善修习。阿难，如来若愿意，可住一劫或余劫。"
即使世尊如此作明显暗示，作明显指示，尊者阿难仍不能领会；不请求世尊："请世尊住世一劫，请善逝住世一劫，为众生利益，为众生安乐，为怜悯世间，为天人之义利，为天人之安乐。"此乃因其心为魔所蔽。第二次...乃至...第三次，世尊告尊者阿难道：
"阿难，毗舍离甚是可爱；优陀园塔庙甚是可爱；瞿昙塔庙甚是可爱；七芒果塔庙甚是可爱；多子塔庙甚是可爱；娑兰陀塔庙甚是可爱；遮波罗塔庙甚是可爱。阿难，若有人修习、多修四神足，令成运载，令成基础，确立，积集，善修习者，若其愿意，可住一劫或余劫。阿难，如来已修习、多修四神足，令成运载，令成基础，确立，积集，善修习。阿难，如来若愿意，可住一劫或余劫。"
即使世尊如此作明显暗示，作明显指示，尊者阿难仍不能领会；不请求世尊："请世尊住世一劫，请善逝住世一劫，为众生利益，为众生安乐，为怜悯世间，为天人之义利，为天人之安乐。"此乃因其心为魔所蔽。
于是，世尊告尊者阿难道："阿难，你且去，认为是时则便去。""是的，世尊。"尊者阿难应诺世尊已，从座起，礼敬世尊，右绕后，坐于不远处一树下。


Atha kho māro pāpimā, acirapakkante āyasmante ānande, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā [visāradā pattayogakhemā (a. ni. 8.70), visāradappattā yogakhemā (sī. pī. ka.), visāradappattā yogakhemakāmā (syā.)] bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante [santi kho pana bhante etarahi (sī. pī. saṃ. ni. 

那时，恶魔波旬在尊者阿难离开不久后，来到世尊处。来到后，站在一旁。站在一旁的恶魔波旬对世尊如是说：
"世尊，愿世尊现在般涅槃；善逝，愿善逝现在般涅槃；世尊，现在正是世尊般涅槃的时候。世尊，您曾经说过这样的话：'恶者啊，我不会般涅槃，直到我的比丘弟子们成为智慧、善巧、自信、多闻、持法、如法而行、正行、随法而行，学习了自己的师教后能够宣说、教导、施设、建立、开显、分别、显明，能以正法善巧降伏所生起的外道论，能说示神变之法。'但是现在，世尊，
[注：这里原文似乎未完成，请提供后续内容以便完整翻译。]


5.822)] bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante , bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.


现在世尊的比丘弟子们已经智慧、善巧、自信、多闻、持法、如法而行、正行、随法而行，学习了自己的师教后能够宣说、教导、施设、建立、开显、分别、显明，能以正法善巧降伏所生起的外道论，能说示神变之法。世尊，愿世尊现在般涅槃；善逝，愿善逝现在般涅槃；世尊，现在正是世尊般涅槃的时候。
"世尊，您曾经说过这样的话：'恶者啊，我不会般涅槃，直到我的比丘尼们成为智慧、善巧、自信、多闻、持法、如法而行、正行、随法而行，学习了自己的师教后能够宣说、教导、施设、建立、开显、分别、显明，能以正法善巧降伏所生起的外道论，能说示神变之法。'现在世尊的比丘尼弟子们已经智慧、善巧、自信、多闻、持法、如法而行、正行、随法而行，学习了自己的师教后能够宣说、教导、施设、建立、开显、分别、显明，能以正法善巧降伏所生起的外道论，能说示神变之法。世尊，愿世尊现在般涅槃；善逝，愿善逝现在般涅槃；世尊，现在正是世尊般涅槃的时候。
"世尊，您曾经说过这样的话：'恶者啊，我不会般涅槃，直到我的优婆塞们成为智慧、善巧、自信、多闻、持法、如法而行、正行、随法而行，学习了自己的师教后能够宣说、教导、施设、建立、开显、分别、显明，能以正法善巧降伏所生起的外道论，能说示神变之法。'现在世尊的优婆塞弟子们已经智慧、善巧、自信、多闻、持法、如法而行、正行、随法而行，学习了自己的师教后能够宣说、教导、施设、建立、开显、分别、显明，能以正法善巧降伏所生起的外道论，能说示神变之法。世尊，愿世尊现在般涅槃；善逝，愿善逝现在般涅槃；世尊，现在正是世尊般涅槃的时候。


‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato.

‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’nti. Etarahi kho pana, bhante [tayidaṃ bhante (saṃ. ni. 5.822)], bhagavato brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu dāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato; parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato’’ti.

Evaṃ vutte, bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca – ‘‘appossukko tvaṃ, pāpima, hohi. Na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti.

Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako lomahaṃso, devadundubhiyo [devadudrabhiyo (ka.)] ca phaliṃsu.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ,

Bhavasaṅkhāramavassaji muni;

Ajjhattarato samāhito,

Abhindi kavacamivattasambhava’’nti. paṭhamaṃ;

2. Sattajaṭilasuttaṃ

52. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito bahidvārakoṭṭhake nisinno hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Tena kho pana samayena satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, parūḷhakacchanakhalomā khārivividhamādāya [khārīvidhamādāya (ka. saṃ. ni. 1.122; dī. ni. 

"世尊，您曾经说过这样的话：'恶者啊，我不会般涅槃，直到我的优婆夷们成为智慧、善巧、自信、多闻、持法、如法而行、正行、随法而行，学习了自己的师教后能够宣说、教导、施设、建立、开显、分别、显明，能以正法善巧降伏所生起的外道论，能说示神变之法。'现在世尊的优婆夷们已经智慧、善巧、自信、多闻、持法、如法而行、正行、随法而行，学习了自己的师教后能够宣说、教导、施设、建立、开显、分别、显明，能以正法善巧降伏所生起的外道论，能说示神变之法。世尊，愿世尊现在般涅槃；善逝，愿善逝现在般涅槃；世尊，现在正是世尊般涅槃的时候。
"世尊，您曾经说过这样的话：'恶者啊，我不会般涅槃，直到我这清净梵行兴盛、繁荣、广大、流传广远、普及众人，直至为天人所善知。'现在世尊的清净梵行已经兴盛、繁荣、广大、流传广远、普及众人，为天人所善知。世尊，愿世尊现在般涅槃；善逝，愿善逝现在般涅槃；世尊，现在正是世尊般涅槃的时候。"
如是说已，世尊对恶魔波旬说道："恶者啊，你且安心。如来的般涅槃不久将至。从今日起三个月后，如来将般涅槃。"
于是世尊在遮波罗塔庙，具念正知地舍弃寿命行。当世尊舍弃寿命行时，发生大地震，可怕，令人毛竖，天鼓自鸣。
那时，世尊知此义已，于此时说此自说：
"牟尼舍有量无量生，
与有为行皆已舍；
内心喜悦得定已，
破己生起如甲胄。"
第一经竟
2. 七结发者经
52. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦）东园鹿子母讲堂。其时，世尊于日暮时分，从禅思起，坐在外门廊下。那时，波斯匿王来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。
其时，七位结发行者、七位尼干子、七位裸行者、七位单衣行者、七位游行者，蓄长发长指甲，携带各种钵...
[注：原文似乎未完，请提供后续内容以便完整翻译]

1.280)] bhagavato avidūre atikkamanti.

Addasā kho rājā pasenadi kosalo te satta ca jaṭile, satta ca nigaṇṭhe, satta ca acelake, satta ca ekasāṭake, satta ca paribbājake , parūḷhakacchanakhalome khārivividhamādāya bhagavato avidūre atikkamante. Disvāna uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ [paṭhaviyaṃ (sī. syā. pī.)] nihantvā yena te satta ca jaṭilā, satta ca nigaṇṭhā, satta ca acelakā, satta ca ekasāṭakā, satta ca paribbājakā, tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ nāmaṃ sāvesi – ‘‘rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosalo; rājāhaṃ, bhante, pasenadi kosalo’’ti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo acirapakkantesu tesu sattasu ca jaṭilesu, sattasu ca nigaṇṭhesu, sattasu ca acelakesu, sattasu ca ekasāṭakesu, sattasu ca paribbājakesu, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ye kho [ye ca kho (sī.), ye ca te (syā.), ye nu keci kho (pī.), ye te (saṃ. ni. 1.122), ye nu kho keci (?)] bhante, loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā ete tesaṃ aññatare’’ti [aññatarāti (sī. ka.), aññataroti (syā. pī.)].

‘‘Dujjānaṃ kho etaṃ, mahārāja, tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena – ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṃ samāpannāti.

‘‘Saṃvāsena kho, mahārāja, sīlaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ [na ittarena (syā. sī. syā. aṭṭha.)], manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Saṃvohārena kho, mahārāja, soceyyaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññena. Sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’’ti .

‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ [subhāsitamidaṃ (saṃ. ni. 1.122)], bhante, bhagavatā – ‘dujjānaṃ kho etaṃ, mahārāja, tayā gihinā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena – ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṃ samāpannāti. Saṃvāsena kho, mahārāja, sīlaṃ veditabbaṃ…pe… sākacchāya kho, mahārāja, paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikarotā, paññavatā no duppaññenā’’’ti.

‘‘Ete, bhante, mama purisā corā [carā (saṃ. ni. 1.122)] ocarakā janapadaṃ ocaritvā gacchanti. Tehi paṭhamaṃ ociṇṇaṃ ahaṃ pacchā osārissāmi [otarissāmi (sī. syā. pī.), oyāyissāmi (sī. syā. aṭṭha.), osāpayissāmi (saṃ. ni. 

...从世尊不远处经过。
波斯匿王见到那七位结发行者、七位尼干子、七位裸行者、七位单衣行者、七位游方者，蓄长发长指甲，携带各种钵，从世尊不远处经过。见已，从座而起，偏覆一肩，右膝着地，向那七位结发行者、七位尼干子、七位裸行者、七位单衣行者、七位游方者合掌，三次报告自己的名字说："尊者们，我是波斯匿王；尊者们，我是波斯匿王；尊者们，我是波斯匿王。"
那时，在那七位结发行者、七位尼干子、七位裸行者、七位单衣行者、七位游方者离去不久后，波斯匿王来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的波斯匿王对世尊如是说："世尊，在世间中，这些人是否为阿罗汉或已入阿罗汉道者之一？"
"大王，对你这样一个在家人，享受欲乐，与子女同住，享用迦尸细布，使用旃檀香，佩戴花鬘香料，受用金银者，要知道谁是阿罗汉，谁已入阿罗汉道，这实在困难。
大王，戒行须经共住而知，且须经长时，非短暂，须由具念者，非不具念者，须由有慧者，非愚钝者。大王，清净须经交往而知，且须经长时，非短暂，须由具念者，非不具念者，须由有慧者，非愚钝者。大王，坚毅须于灾难中而知，且须经长时，非短暂，须由具念者，非不具念者，须由有慧者，非愚钝者。大王，智慧须经谈论而知，且须经长时，非短暂，须由具念者，非不具念者，须由有慧者，非愚钝者。"
"世尊，真是稀有！世尊，真是未曾有！世尊说得多么好啊：'大王，对你这样一个在家人，享受欲乐，与子女同住，享用迦尸细布，使用旃檀香，佩戴花鬘香料，受用金银者，要知道谁是阿罗汉，谁已入阿罗汉道，这实在困难。大王，戒行须经共住而知...乃至...大王，智慧须经谈论而知，且须经长时，非短暂，须由具念者，非不具念者，须由有慧者，非愚钝者。'
"世尊，这些是我的密探，他们侦察国土后回来。他们先探查，我后来才会进入...
[注：原文似乎未完，请提供后续内容以便完整翻译]

1.122)]. Idāni te, bhante, taṃ rajojallaṃ pavāhetvā sunhātā suvilittā kappitakesamassū odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricāressantī’’ [cāriyanti (syā.)] ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Na vāyameyya sabbattha, nāññassa puriso siyā;

Nāññaṃ nissāya jīveyya, dhammena na vaṇiṃ [vāṇiṃ (sī.), vaṇī (syā. pī.), vāṇijaṃ (ka.)] care’’ti. dutiyaṃ;

3. Paccavekkhaṇasuttaṃ

53. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā attano aneke pāpake akusale dhamme pahīne paccavekkhamāno nisinno hoti, aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṃ gate.

Atha kho bhagavā [etamatthaṃ viditvā (sī. ka.)] attano aneke pāpake akusale dhamme pahīne viditvā aneke ca kusale dhamme bhāvanāpāripūriṃ gate [etamatthaṃ viditvā (sī. ka.)] tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Ahu pubbe tadā nāhu, nāhu pubbe tadā ahu;

Na cāhu na ca bhavissati, na cetarahi vijjatī’’ti. tatiyaṃ;

4. Paṭhamanānātitthiyasuttaṃ



"现在，世尊，他们已洗去尘垢，沐浴完毕，涂抹香料，修整须发，身着白衣，正在享受五种欲乐。"
于是世尊知此义已，于此时说此自说：
"不应处处勤求作，
不应成为他人仆；
不应依赖他人活，
不应以法作买卖。"
第二经竟
3. 省察经
53. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦）祇树给孤独园。其时，世尊坐着省察自己已断除的诸多恶不善法，以及已修习圆满的诸多善法。
于是世尊知道自己已断除诸多恶不善法，已修习圆满诸多善法已，于此时说此自说：
"昔有今则无，
昔无今则有；
不曾有将有，
现在亦非有。"
第三经竟
4. 第一异学经

54. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘antavā loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘anantavā loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā , idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti.

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’ti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

‘‘Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

‘‘Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’nti…pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ ti.

‘‘Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā; atthaṃ na jānanti, anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti, adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.


54. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦）祇树给孤独园。其时，许多异学沙门、婆罗门、游方者住在舍卫城，他们持有不同见解，不同信仰，不同喜好，依止不同见解。
有些沙门、婆罗门持此论、此见："世界是常住，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："世界是无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："世界是有边际，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："世界是无边际，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："命即是身，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："命异身异，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："如来死后存在，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："如来死后不存在，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："如来死后亦存在亦不存在，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："如来死后既非存在亦非不存在，唯此为实，余皆虚妄。"
他们互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说："法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。"
那时，众多比丘于上午时分，着衣持钵，入舍卫城乞食。在舍卫城乞食已，食后返回，来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊如是说：
"世尊，这里有许多异学沙门、婆罗门、游方者住在舍卫城，他们持有不同见解，不同信仰，不同喜好，依止不同见解。
"有些沙门、婆罗门持此论、此见：'世界是常住，唯此为实，余皆虚妄'...乃至...他们互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说：'法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。'"
"诸比丘，异学游方者是盲人无眼者；不知义，不知非义，不知法，不知非法。他们不知义，不知非义，不知法，不知非法，故互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说：'法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。'"


‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, imissāyeva sāvatthiyā aññataro rājā ahosi. Atha kho, bhikkhave, so rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā te sabbe ekajjhaṃ sannipātehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā te sabbe gahetvā yena so rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ rājānaṃ etadavoca – ‘sannipātitā kho te, deva, yāvatakā sāvatthiyā jaccandhā’ti . ‘Tena hi, bhaṇe, jaccandhānaṃ hatthiṃ dassehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso tassa rañño paṭissutvā jaccandhānaṃ hatthiṃ dassesi.

‘‘Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa sīsaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa kaṇṇaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa dantaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa soṇḍaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa kāyaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa pādaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa satthiṃ [piṭṭhiṃ (syā.)] dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa naṅguṭṭhaṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’ti. Ekaccānaṃ jaccandhānaṃ hatthissa vāladhiṃ dassesi – ‘ediso, jaccandhā, hatthī’’’ti.

‘‘Atha kho, bhikkhave, so puriso jaccandhānaṃ hatthiṃ dassetvā yena so rājā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ rājānaṃ etadavoca – ‘diṭṭho kho tehi, deva, jaccandhehi hatthī; yassa dāni kālaṃ maññasī’ti.

‘‘Atha kho, bhikkhave, so rājā yena te jaccandhā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te jaccandhe etadavoca – ‘diṭṭho vo, jaccandhā, hatthī’ti ? ‘Evaṃ, deva, diṭṭho no hatthī’ti. ‘Vadetha, jaccandhā, kīdiso hatthī’ti?

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa sīsaṃ diṭṭhaṃ ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi kumbho’ti.

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa kaṇṇo diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi suppo’ti.

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa danto diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi khīlo’ti.

‘‘Yehi , bhikkhave, jaccandhehi hatthissa soṇḍo diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi naṅgalīsā’ti.

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa kāyo diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi koṭṭho’ti.

‘‘Yehi , bhikkhave, jaccandhehi hatthissa pādo diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi thūṇo’ti.

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa satthi diṭṭho [piṭṭhi diṭṭā (ka. sī. syā. pī.), satthi diṭṭhā (ka. sī.)] hosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi udukkhalo’ti.

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa naṅguṭṭhaṃ diṭṭhaṃ ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi musalo’ti.

‘‘Yehi, bhikkhave, jaccandhehi hatthissa vāladhi diṭṭho ahosi, te evamāhaṃsu – ‘ediso, deva, hatthī seyyathāpi sammajjanī’ti.


"诸比丘，从前在这舍卫城有一个国王。那时，诸比丘，那国王召唤一个人说：'来，你这人，把舍卫城所有的生盲者都召集到一处。'诸比丘，那人回答国王说：'是，陛下。'他就把舍卫城所有的生盲者都召集起来，然后去见那国王。到了之后对国王说：'陛下，舍卫城所有的生盲者都已召集。''那么，你给生盲者们看大象。'诸比丘，那人回答国王说：'是，陛下。'就让生盲者们看大象。
"他让一些生盲者摸大象的头，说：'生盲者们，大象是这样的。'让一些生盲者摸大象的耳朵，说：'生盲者们，大象是这样的。'让一些生盲者摸大象的牙，说：'生盲者们，大象是这样的。'让一些生盲者摸大象的鼻子，说：'生盲者们，大象是这样的。'让一些生盲者摸大象的身体，说：'生盲者们，大象是这样的。'让一些生盲者摸大象的脚，说：'生盲者们，大象是这样的。'让一些生盲者摸大象的大腿，说：'生盲者们，大象是这样的。'让一些生盲者摸大象的尾巴，说：'生盲者们，大象是这样的。'让一些生盲者摸大象的尾毛，说：'生盲者们，大象是这样的。'
"然后，诸比丘，那人让生盲者们看过大象后，去见那国王。到了之后对国王说：'陛下，生盲者们已经看过大象了；请随意处置。'
"然后，诸比丘，那国王去见那些生盲者。到了之后问那些生盲者说：'生盲者们，你们看过大象了吗？''是的，陛下，我们看过大象了。''生盲者们，说说看大象是什么样子？'
"诸比丘，那些摸过大象头的生盲者说：'陛下，大象像个水罐。'
"诸比丘，那些摸过大象耳朵的生盲者说：'陛下，大象像个簸箕。'
"诸比丘，那些摸过大象牙的生盲者说：'陛下，大象像个椿子。'
"诸比丘，那些摸过大象鼻的生盲者说：'陛下，大象像个犁柄。'
"诸比丘，那些摸过大象身体的生盲者说：'陛下，大象像个仓库。'
"诸比丘，那些摸过大象脚的生盲者说：'陛下，大象像个柱子。'
"诸比丘，那些摸过大象大腿的生盲者说：'陛下，大象像个臼。'
"诸比丘，那些摸过大象尾巴的生盲者说：'陛下，大象像个杵。'
"诸比丘，那些摸过大象尾毛的生盲者说：'陛下，大象像把扫帚。'


‘‘Te ‘ediso hatthī, nediso hatthī; nediso hatthī, ediso hatthī’’’ti aññamaññaṃ muṭṭhīhi saṃsumbhiṃsu [saṃyujjhiṃsu (ka. sī., syā. pī.)]. Tena ca pana, bhikkhave, so rājā attamano ahosi.

‘‘Evameva kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā. Te atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇā;

Viggayha naṃ vivadanti, janā ekaṅgadassino’’ti. catutthaṃ;

5. Dutiyanānātitthiyasuttaṃ



"他们争论着说：'大象是这样的，不是那样的；不是那样的，是这样的。'互相用拳头打斗。诸比丘，那国王对此感到欢喜。
"诸比丘，同样地，异学游方者是盲人无眼者。他们不知义，不知非义，不知法，不知非法。他们不知义，不知非义，不知法，不知非法，故互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说：'法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。'"
于是世尊知此义已，于此时说此自说：
"于此诸法中执著，
一些沙门婆罗门；
见其一面起争论，
众人各执一面见。"
第四经竟
5. 第二异学经


55. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato ca asassato ca [sassato asassato (sī.)] attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva sassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘paraṃkato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkato ca paraṃkato ca [sayaṃkato paraṃkato (sī.)] attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asayaṃkāro aparaṃkāro [asayaṃkāro ca aparaṃkāro ca (syā. pī.)] adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassatañca asassatañca [sassataṃ asassataṃ (sī.)] sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva sassataṃ nāsassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evadiṭṭhino – ‘‘paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkatañca paraṃkatañca [sayaṃkathaṃ paraṃkataṃ (sī.)] sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti.

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’ti.


55. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦）祇树给孤独园。其时，许多异学沙门、婆罗门、游方者住在舍卫城，他们持有不同见解，不同信仰，不同喜好，依止不同见解。
有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是常住，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是常住亦无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界非常住亦非无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是自作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是他作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是自作亦他作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界非自作非他作，是偶然生起，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是常住，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是常住亦无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐非常住亦非无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是自作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是他作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是自作亦他作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐非自作非他作，是偶然生起，唯此为实，余皆虚妄。"
他们互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说："法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。"


Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

‘‘Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

‘‘Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’nti…pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

‘‘Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā; atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Imesu kira sajjanti, eke samaṇabrāhmaṇā;

Antarāva visīdanti, appatvāva tamogadha’’nti. pañcamaṃ;

6. Tatiyanānātitthiyasuttaṃ



那时，众多比丘于上午时分，着衣持钵，入舍卫城乞食。在舍卫城乞食已，食后返回，来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊如是说：
"世尊，这里有许多异学沙门、婆罗门、游方者住在舍卫城，他们持有不同见解，不同信仰，不同喜好，依止不同见解。
"有些沙门、婆罗门持此论、此见：'我与世界是常住，唯此为实，余皆虚妄'...乃至...他们互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说：'法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。'"
"诸比丘，异学游方者是盲人无眼者；不知义，不知非义，不知法，不知非法。他们不知义，不知非义，不知法，不知非法，故互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说：'法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。'"
于是世尊知此义已，于此时说此自说：
"于此诸法中执著，
一些沙门婆罗门；
中途即已沉沦堕，
未达彼岸溺黑暗。"
第五经竟
6. 第三异学经

56. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.

Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva sassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘paraṃkato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkato ca paraṃkato ca attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sassatañca asassatañca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘neva sassataṃ nāsassataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘paraṃkataṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti . Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘sayaṃkatañca paraṃkatañca sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti. Santi paneke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘‘asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’’nti.

Te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’ti.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

‘‘Idha, bhante, sambahulā nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti nānādiṭṭhikā nānākhantikā nānārucikā nānādiṭṭhinissayanissitā.


56. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦）祇树给孤独园。其时，许多异学沙门、婆罗门、游方者住在舍卫城，他们持有不同见解，不同信仰，不同喜好，依止不同见解。
有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是常住，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是常住亦无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界非常住亦非无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是自作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是他作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界是自作亦他作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界非自作非他作，是偶然生起，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是常住，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是常住亦无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐非常住亦非无常，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是自作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是他作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐是自作亦他作，唯此为实，余皆虚妄。"有些沙门、婆罗门持此论、此见："我与世界的苦乐非自作非他作，是偶然生起，唯此为实，余皆虚妄。"
他们互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说："法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。"
那时，众多比丘于上午时分，着衣持钵，入舍卫城乞食。在舍卫城乞食已，食后返回，来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊如是说：
"世尊，这里有许多异学沙门、婆罗门、游方者住在舍卫城，他们持有不同见解，不同信仰，不同喜好，依止不同


‘‘Santeke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamañña’nti …pe… te bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

‘‘Aññatitthiyā, bhikkhave, paribbājakā andhā acakkhukā. Te atthaṃ na jānanti anatthaṃ na jānanti, dhammaṃ na jānanti adhammaṃ na jānanti. Te atthaṃ ajānantā anatthaṃ ajānantā, dhammaṃ ajānantā adhammaṃ ajānantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘ediso dhammo, nediso dhammo; nediso dhammo, ediso dhammo’’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Ahaṅkārapasutāyaṃ pajā, paraṃkārūpasaṃhitā;

Etadeke nābbhaññaṃsu, na naṃ sallanti addasuṃ.

‘‘Etañca sallaṃ paṭikacca [paṭigacca (sī. syā. kaṃ. pī.)] passato;

Ahaṃ karomīti na tassa hoti;

Paro karotīti na tassa hoti.

‘‘Mānupetā ayaṃ pajā, mānaganthā mānavinibaddhā [mānavinibandhā (sī.)];

Diṭṭhīsu sārambhakathā, saṃsāraṃ nātivattatī’’ti. chaṭṭhaṃ;

7. Subhūtisuttaṃ

57. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā subhūti bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya avitakkaṃ samādhiṃ samāpajjitvā.

Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ subhūtiṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya avitakkaṃ samādhiṃ samāpannaṃ.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yassa vitakkā vidhūpitā,

Ajjhattaṃ suvikappitā asesā;

Taṃ saṅgamaticca arūpasaññī,

Catuyogātigato na jātu metī’’ti [na jātimetīti (syā. pī. aṭṭha. pāṭhantaraṃ)]. sattamaṃ;

8. Gaṇikāsuttaṃ



"有些沙门、婆罗门持此论、此见：'我与世界是常住，唯此为实，余皆虚妄'...乃至...他们互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说：'法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。'"
"诸比丘，异学游方者是盲人无眼者。他们不知义，不知非义，不知法，不知非法。他们不知义，不知非义，不知法，不知非法，故互相争斗，互相争吵，陷入争论，以言语作刃互相伤害，说：'法是如此，法非如此；法非如此，法是如此。'"
于是世尊知此义已，于此时说此自说：
"众生耽着我见执，
又复执著他作见；
有人不能知此理，
不见此为刺所伤。
若能预见此为刺，
则无我作之妄见；
亦无他作之妄执。
此等众生具慢心，
为慢所系慢所缚；
见解生起诤论言，
不能超越轮回道。"
第六经竟
7. 须菩提经
57. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦）祇树给孤独园。其时，尊者须菩提结跏趺坐，端正身体，入无寻定，坐在世尊不远处。
世尊见尊者须菩提结跏趺坐，端正身体，入无寻定，坐在不远处。
于是世尊知此义已，于此时说此自说：
"已灭尽诸寻思，
内心善观察；
超越一切缚，
无色想具足；
超四种系缚，
不再有生死。"
第七经竟
8. 妓女经

58. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sārattā honti paṭibaddhacittā; bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti , leḍḍūhipi upakkamanti , daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ.

Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

‘‘Idha, bhante, rājagahe dve pūgā aññatarissā gaṇikāya sārattā paṭibaddhacittā; bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkha’’nti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yañca pattaṃ yañca pattabbaṃ, ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ, āturassānusikkhato. Ye ca sikkhāsārā sīlabbataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasārā, ayameko anto. Ye ca evaṃvādino – ‘natthi kāmesu doso’ti, ayaṃ dutiyo anto. Iccete ubho antā kaṭasivaḍḍhanā, kaṭasiyo diṭṭhiṃ vaḍḍhenti. Etete ubho ante anabhiññāya olīyanti eke, atidhāvanti eke. Ye ca kho te abhiññāya tatra ca nāhesuṃ, tena ca nāmaññiṃsu, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Upātidhāvantisuttaṃ

59. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti telappadīpesu jhāyamānesu.

Tena kho pana samayena sambahulā adhipātakā tesu telappadīpesu āpātaparipātaṃ anayaṃ āpajjanti, byasanaṃ āpajjanti [natthi sīhaḷapotthake], anayabyasanaṃ āpajjanti [natthi sīhaḷapotthake]. Addasā kho bhagavā te sambahule adhipātake tesu telappadīpesu āpātaparipātaṃ anayaṃ āpajjante, byasanaṃ āpajjante, anayabyasanaṃ āpajjante.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Upātidhāvanti na sāramenti,

Navaṃ navaṃ bandhanaṃ brūhayanti;

Patanti pajjotamivādhipātakā [… dhipātā (sī. syā.)],

Diṭṭhe sute itiheke niviṭṭhā’’ti. navamaṃ;

10. Uppajjantisuttaṃ



58. 如是我闻 - 一时，世尊住在王舍城（今印度比哈尔邦）竹林栗鼠feeding ground。其时，王舍城中有两群人对某位妓女深生爱恋，心生执著；他们互相争斗，互相争吵，陷入争论，以手相加，以土块相击，以棍棒相打，以刀剑相向。他们因此或死或受近乎死般的痛苦。
那时，众多比丘于上午时分，着衣持钵，入王舍城乞食。在王舍城乞食已，食后返回，来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊如是说：
"世尊，这里王舍城中有两群人对某位妓女深生爱恋，心生执著；他们互相争斗，互相争吵，陷入争论，以手相加，以土块相击，以棍棒相打，以刀剑相向。他们因此或死或受近乎死般的痛苦。"
于是世尊知此义已，于此时说此自说：
"已得与未得，二者皆染尘，
随病而修学。有人以戒律、
生活、梵行及侍奉为要，此为一边。
有人主张说：'欲乐无过失'，此为二边。
此两边增长坟墓，见解增长坟墓。
不知此两边，有人退缩，有人超越。
若能如实知，不住于其中，
不以此起慢，于彼无轮回可说。"
第八经竟
9. 飞扑经
59. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦）祇树给孤独园。其时，世尊在夜晚黑暗中坐在露地，油灯正在燃烧。
其时，许多飞虫向那些油灯飞扑而来，遭遇不幸，遭遇灾难，遭遇不幸与灾难。世尊见到那些许多飞虫向油灯飞扑而来，遭遇不幸，遭遇灾难，遭遇不幸与灾难。
于是世尊知此义已，于此时说此自说：
"飞扑向前不觉悟，
一再增长新系缚；
如飞虫扑向灯火，
执著所见闻传说。"
第九经竟
10. 生起经

60. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Yāvakīvañca, bhante, tathāgatā loke nuppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Yato ca kho, bhante, tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bhagavā yeva [bhagavā ceva (syā.)] dāni, bhante, sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, bhikkhusaṅgho cā’’ti.

‘‘Evametaṃ , ānanda, yāvakīvañca, ānanda, tathāgatā loke nuppajjanti arahanto sammāsambuddhā tāva aññatitthiyā paribbājakā sakkatā honti garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Yato ca kho, ānanda, tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā atha aññatitthiyā paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Tathāgatova [tathāgato ceva (syā.)] dāni sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, bhikkhusaṅgho cā’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Obhāsati tāva so kimi,

Yāva na unnamate [uggamati (sī.), unnamati (syā.)] pabhaṅkaro;

(Sa) [( ) natthi sī. syā. potthakesu] verocanamhi uggate,

Hatappabho hoti na cāpi bhāsati.

‘‘Evaṃ obhāsitameva takkikānaṃ [titthiyānaṃ (sī. syā. pī.)],

Yāva sammāsambuddhā loke nuppajjanti;

Na takkikā sujjhanti na cāpi sāvakā,

Duddiṭṭhī na dukkhā pamuccare’’ti. dasamaṃ;

Tassuddānaṃ –

Āyujaṭilavekkhaṇā, tayo titthiyā subhūti;

Gaṇikā upāti navamo, uppajjanti ca te dasāti.


60. 如是我闻 - 一时，世尊住在舍卫城（今印度北方邦）祇树给孤独园。那时，尊者阿难来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如是说：
"世尊，只要如来、应供、正等正觉者未出现于世间时，异学游方者受人尊重、恭敬、尊崇、供养、礼拜，得到衣服、饮食、住处、病人所需医药等资具。当如来、应供、正等正觉者出现于世间时，异学游方者就不受人尊重、不受恭敬、不受尊崇、不受供养、不受礼拜，不得到衣服、饮食、住处、病人所需医药等资具。现在唯有世尊与比丘僧团受人尊重、恭敬、尊崇、供养、礼拜，得到衣服、饮食、住处、病人所需医药等资具。"
"确实如此，阿难，只要如来、应供、正等正觉者未出现于世间时，异学游方者受人尊重、恭敬、尊崇、供养、礼拜，得到衣服、饮食、住处、病人所需医药等资具。当如来、应供、正等正觉者出现于世间时，异学游方者就不受人尊重、不受恭敬、不受尊崇、不受供养、不受礼拜，不得到衣服、饮食、住处、病人所需医药等资具。现在唯有如来与比丘僧团受人尊重、恭敬、尊崇、供养、礼拜，得到衣服、饮食、住处、病人所需医药等资具。"
于是世尊知此义已，于此时说此自说：
"萤火虫放光明，
直至日轮未升起；
当太阳升起时，
光芒失却不复明。
如是诡辩者放光，
直至佛陀未出世；
诡辩者不得净，
声闻亦不清净，
邪见者不脱苦。"
第十经竟
其摄颂：
寿命结螺髻观想，三个异学与须菩提，
妓女飞扑为第九，生起为第十经。


Jaccandhavaggo chaṭṭho niṭṭhito.

生盲品第六终


